Gribēju padalīties, ka biju šajā pasākumā. Esmu sajūsmā. Šodien es tiešām jūtos pavisam savādāk. Liekas, ka esmu atrisinājusi vairākas neskaidrības savā dzīvē. Ticu, ka tagad pratīšu rīkoties savādāk, neradīšu pati sev dzīvē liekus šķēršļus. Arī attiecības ar vīru un meitu būs harmoniskākas.
Kā jau Lilita teica, pasākums bija smags darbs. Par “semināru” to nevarētu nosaukt. Drīzāk par publisku pagātnes rēgu izdzīšanu. Grupā bez manis bija vēl 6 sievietes. Strādājām trīs dienas pa 16 stundām. Visas bijām nobimbājušās, bet galu galā laimīgas par to, ka piedalījāmies. Vieta bija kolosāla. Pie Mazās Juglas upes, lauku māja ar pirtiņu, lielām koka šūpolēm un savu stārķu ģimeni.
Man agrāk praktiski nav bijis nekādu darīšanu ar psihologiem. Lilitas pieeja mani personīgi uzrunāja ar to, ka viņa piedāvā savu viedokli un pieredzi un ir tieša un atvērta sarunā. Man nebija sajūtas, ka viņa kaut ko slēpj, patur sevī, vai ir kā kluss atsvešināts novērotājs no malas. Tieši otrādi. Atceros, ka pirmo reizi satiekot Lilitu viņas tēze par to ka “vīrietis ir jāpielūdz” manī radīja tādu negatīvu pretreakciju – “vai tad attiecībās mēs neesam vienlīdzīgi!?!” un „bet kad tad viņš pielūgs mani?”. Vēlāk aizdomājos, kāpēc man tas tā kremt, kas tie par zemūdens akmeņiem, kas man traucē mierīgi uztvert viņas domu? Tāpēc arī nolēmu aizbraukt un apskatīties dziļāk.
Varu ieteikt tām meitenēm, kas ir gatavas atvērties, lai atrisinātu savas problēmas. Lilitas tehnika nestrādās, gadījumā, ja cilvēks nav gatavs emocionāli atvērties. Man to bija vieglāk darīt nepazīstamu cilvēku klātbūtnē. Varbūt kādai citai tieši otrādi, gribas lai blakus ir kāda tuva draudzene. Jebkurā gadījuma, jābūt morāli gatavai, ka būs jārunā par visu savu pagātni.
Nodarbībās Lilita uzdeva jautājumus un katrai sievietei bija jāstāsta par situācijām no savas dzīves, kā viņa tipiski rīkojās. Tad Lilita turpināja jautāt tik ilgi, kamēr izcēla ārā tās slēptās emocijas, kas katrai ir noraktas: dusmas, bailes, skumjas, nožēlu, kas nu kurai. Bija i jāraud, i jākliedz, bet beigās bija liels atvieglojums, ka no tās sliktās emocijas tu tiec vaļā un tā vairs nav jānēsā līdzi. Pēdējā dienā katrai bija jāstāsta un jāanalizē visas savā dzīvē izdzīvotās attiecības ar vīriešiem. Lilita to visu apkopoja grafiskā “Dzīves kartē”, un palīdzēja saprast, kāpēc noticis tieši tā, un “kā tagad dzīvot tālāk”. Klausoties citu sieviešu stāstus, es kaut kā ļoti jutu līdzi, un arī no tā kaut kādas atziņas smēlos sev.
Vēl arvien piedomāju par savu rīcību. Man tagad vieglāk saprasties ar savu mammu, saprotu viņas rīcību, un to, kādēļ mani agrāk tas aizvainoja. Esmu arī mainījusi savu viedokli par naudas pelnīšanu – esmu gatava vai nu strādāt uz saviem noteikumiem par augstu atalgojumu, vai arī darīt kaut ko par brīvu, lai palīdzētu tiem cilvēkiem, kurus atbalstu. Ar lielāku pacietību spēju uztvert meitas izdarības, jo saprotu, ka bieži vien viņa ir mans spogulis, tāpēc tas arī mani kaitināja. Attiecībās ar vīru arī daru kaut ko nedaudz savādāk, bet neteikšu ko, teikšu tikai, ka tas palīdz.